Pašapziņa jeb Sevapziņa bērnos veidojas jau no mazotnes un rodas no dzīves vispārējās kompetences uztveres kopumā – vai, vienkāršāk sakot, bērniem ticība sev, saviem spēkiem veidojas nevis tāpēc, ka ģimene un draugi viņus slavē, bet gan viņu pašu sasniegumu un pašpsiholoģisko šķēršļu pārvarēšanas rezultātā. Mani skolotājas vērojumi pierāda, ka daudzi bērni kļūst drošāki un pašpārliecinātāki, kad mācās un izpilda arvien jaunus uzdevumus un sasniedz viņiem izvirzītos izaicinājuma mērķus. Bērni kļūst pārliecināti, kad notic sev un spēj bez bailēm stāties pretī arvien jauniem ikdienas un dzīves izaicinājumiem – kas ir būtiski faktori laimīgai un pilnvērtīgai dzīvei.

Vai esat pamanījuši, kā apkārtējie kaut arī klusībā, bet apbrīno pašpārliecinātu cilvēku? Dažbrīd pat viņus apskaužot! Pašpārliecināti cilvēki dzīvo saskaņā ar sevi, izprotot grūtības un jaunos izaicinājumus savā darbā, pieņemot dzīvi kā radošu pārsteigumu kopumā. Viņi rada uzticēšanos un iedvesmo apkārtējos. To es varētu saukt par visnotaļ pievilcīgu un saistošu rakstura īpašību.

Protams, ne vienmēr ir viegli būt pārliecinātam par sevi, it īpaši, ja tu esi dabiski paškritisks, vai, ja citi cilvēki jūs nemitīgi kritizē nesniedzot pozitīvu atbalstu, sastopoties ar grūtībām jeb neveiksmēm. Pārliecību par sevi varētu definēt kā izpratni par to, ka tu paļaujies uz savu analītisko spriedumu un spējām rast risinājumu, vērtēt sevi un justies cienīgs neatkarīgi no kādām dzīves pieredzē sastaptajām neveiksmēm.

Es varētu teikt tā, ka pašnovērtējums ir sajūta, ka mēs varam tikt galā ar jebko, kas notiek mūsu dzīvē, jo mums visiem ir tiesības būt laimīgiem.

Bet ko darīt, ja mēs piedzīvojam daudz apkārtējo cilvēku negatīvo attieksmi, negāciju kritiku, vienaldzību? Mūsu pašvērtējums un pašcieņa uzreiz var viegli ciest. Pašapziņa, ticība sev ir vitāli svarīga visos mūsu dzīves aspektos. Ir cilvēki, kuri šo pašapziņu cenšas atrast, meklē visu mūžu, ja to sevī kā trūkumu jeb šķērsli apzinās. Diemžēl tas var kļūt par tādu kā apburto loku: cilvēki, kuriem trūkst pašpārliecinātības, retāk gūst panākumus daudzās dzīves jomās, nav konkurētspējīgi darba tirgū kaut arī darbs būtu atbilstošs, nespēj rast piepildījumu savā personiskajā dzīvē. Šī neticība sev veļas kā lavīna no kalna, piesaistot arvien vairāk neveiksmes un neticību saviem spēkiem.

Tāpēc šī pašapziņa, ticība sev ir jāveido bērniem jau no mazotnes.

Pāris manas atziņas, kuras praktizēju pati savā darbā mācot bērnus, atbalstot un ceļot viņos pašapziņu:

Un atceramies, stimulējot savus bērnus gūt panākumus, sniedziet viņiem dāsnu uzmundrinājumu un pavadiet kvalitatīvi laiku kopā! Mēs varam palīdzēt saviem bērniem izaugt, lai viņi justos pārliecināti par sevi un radoši ar prieku pieņemtu apkārtējo pasauli un tās izaicinājumus.

Piesaki savu bērnu talantus attīstošajā Dīvu skolā “Taurenīši”– https://albalira.lv/divu-skola-taurenisi/

Veidosim bērnā pašapziņu kopā.

Ar sveicieniem,

Līga Jenča-Salcēviča